"Jebkura [filosofiskā] skola ir uzskatāma tikai par tradīciju, apmācības metodi un praksi. Pati par sevi tā nenosaka apziņas līmeni. Ja cilvēks pieņem konkrētas mācības Skolotāju par savējo, tad viņš pievienojas attiecīgajai skolai. Piederība kādai no tām ir tikai cilvēka jūtu un pārliecības jautājums. Pie tam - tas ir tikai verbālais un formālais līmenis. Patiesībā nav ne Guru, ne mācekļu, ne teorijas, ne prakses, ne nezināšanas, ne realizācijas. Nozīme ir tam, par ko cilvēks uzskata sevi. Izziniet [apjēdziet] sevi. Nekas nevar aizvietot sevis izzināšanu", tā savas dzīves laikā uzskatīja Šri Nisargadatta, kurš oficiāli piederēja pie atzītas filosofiskas skolas.
Apsēstība ar ķermeni
(viena saruna no Šri Nisargadatta Maharadžas grāmatas "Es Esmu Tas")
Jautājums: Jūs, Maharadža, sēžat manā priekšā, un es esmu šeit pie jūsu kājām. Kāda ir galvenā atšķirība starp mums?
Maharadža: Nav nekādas būtiskas atšķirības.
J: Tomēr kaut kādai atšķirībai ir jābūt, jo esmu atnācis pie jums, nevis jūs pie manis.
M: Jūs iztēlojaties atšķirības, tādēļ arī staigājat šurpu-turpu "augstāku" cilvēku meklējumos.
J: Jūs arī esat augstāka personība. Jūs zināt patiesību, bet es - nē.
M: Vai tad es kādreiz esmu jums teicis, ka jums nav zināšanu, un tādēļ esat zemāks par mani? Lai tie, kuri šādas atšķirības izdomājuši, pierāda tās. Es neapgalvoju, ka zinu to, ko nezināt jūs. Faktiski, es zinu daudz mazāk par jums.
J: Jūsu vārdi ir gudri, jūsu uzvedība cēla, jūsu Žēlastība visspēcīga.
M: Es par to nekā nezinu un neredzu atšķirības starp mums abiem. Mana dzīve ir notikumu secība, tāpat kā jūsējā. Tikai man nav pieķērības un es notiekošo šovu uztveru kā šovu, bet jūs ķerieties pie lietām un kustaties kopā ar tām.
J: Kas padarīja jūs tik bezkaislīgu?
M: Nekas īpašs. Vienkārši notika tā, ka es uzticējos savam Guru. Viņš teica man, ka es esmu nekas vairāk kā es pats - un es viņam noticēju. Viņam ticot, es attiecīgi uzvedos un pārstāju uztraukties par to, kas nav ES un MANS.
J: Kā jums izdevās tik dziļi uzticēties savam skolotājam, kad mūsu ticība ir tik nosacīta un pastāv tikai vārdos?
M: Kas zina? Vienkārši tā notika. Lietas notiek bez kādas nebūt jēgas vai iemesla un, galu galā, kāda starpība, kas ir kas? Jūsu augstais uzskats par mani ir tikai jūsu uzskats. Jebkurā brīdī jūs to varat mainīt. Kādēļ piešķirt nozīmi uzskatiem, pat ja tie ir mūsu personiskie uzskati?
J: Un tomēr jūs esat cits. Jūsu prāts vienmēr atrodas mierā un laimē. Un jums apkārt notiek brīnumi.
M: Es neko nezinu par brīnumiem un neesmu pārliecināts, ka daba pieļauj izņēmumus savos likumos, ja vien neuzskatām par brīnumu visu. Manuprāt, tādu lietu nav. Eksistē tikai apziņa, kurā viss notiek. Tas ir pilnīgi acīmredzami, un katrs to var sajust savā pieredzē. Jūs tikai nepietiekami uzmanīgi skatāties. Skatieties uzmanīgāk, un ieraudzīsiet to pašu, ko es.
J: Ko jūs redzat?
M: Es redzu to, ko šeit un tagad redzētu arī jūs, ja vien būtu pareizs uzmanības fokuss. Jūs sev neveltiet nekādu uzmanību. Jūsu prāts pilnībā nodarbināts ar lietām, cilvēkiem, idejām un nekad nav vērsts uz jums pašiem. Pārceliet uzmanību uz sevi, apzinieties savu paša eksistenci. Pavērojiet savu dzīvi, izsekojiet savu darbību motīvus un rezultātus. Izpētiet to cietumu, ko neuzmanības dēļ sev apkārt esat uzcēluši. Zinot, kas jūs neesat, nonāksiet pie sevis zināšanas. Ceļš pie sevis notiek caur atteikšanos un noliegumu. Tikai viens ir nešaubīgs: patiesība nav ilūzija, nav prāta auglis. Pat sajūta "es esmu" nav pastāvīga, lai gan ir derīgs atskaites punkts. Tā norāda, kur meklēt, bet nenorāda, ko meklēt. Fiksējiet savu uzmanību uz to. Tiklīdz jūs pārliecināsities, ka nevarat par sevi pateikt neko noteiktu, izņemot "es esmu", un neesat nekas no tā, uz ko varat norādīt, nepieciešamība pēc "es esmu" atkritīs. Jūs pārtrauksiet mēģinājumus iedot vārdisku apzīmējumu tam, kas jūs esat. Viss, kas jums vajadzīgs - atbrīvoties no tieksmes sevi definēt. Visas definīcijas attiecas tikai uz jūsu ķermeni un tā izpausmēm. Kad šī apmātība ar ķermeni pāries, jūs atgriezīsieties savā dabiskajā stāvoklī viegli un bez piepūles. Mēs abi atšķiramies tikai ar to, ka es apzinos savu dabisko stāvokli, bet jūs maldāties savās domās. Tāpat kā zeltam rotaslietās nav nekādu priekšrocību attiecībā pret zelta smiltīm - tikai prāts var izdomāt šīs atšķirības, - tāpat arī mēs esam vienādi: atšķirība ir tikai ārēja. To apzināties var tikai, pateicoties patiesiem meklējumiem, jautājot ik dienu un ik stundu, veltot tam visu dzīvi.
-------------------------
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru