Nevardarbīgai cīņai ir sena vēsture, tās laikā tiek izmantoti dažādi līdzekļi - simboliski protesti, nesadarbošanās sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā sfērā un dažādas nevardarbīgas demonstrācijas
Ievads
Divi citāti no uzrunām zinātniskajā konferencē "Janvāra barikādes kā tautas pretestības forma totalitārajam režīmam un tās mācības" / Rīga, Kongresu nams, 19.01.2001.)
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: "Pusgadsimta garumā mēs dzīvojām totalitāras varas ēnā, un tā bija tik stipra un tik varena, ka tās priekšā trīcēja un drebēja pasaules lielvalstis, un katrreiz, kad tā izteica savu gribu, bija maz tādu, kas uzdrošinājās tai pretoties, jo tai bija milzīgs militārais spēks, kodolieroči, un tai bija milzīga slepeno dienestu organizācija. Tā balstījās uz brutālu spēku, uz brutālu varu un meliem. Barikādes bija tas lūzuma punkts, kas parādīja, ka arī šim milzīgajam kolosam ir māla kājas, ka ir iespējams gāzt pat vislielāko, visdraudīgāko, vissmagāk apbruņoto impēriju.
Barikādes ar savām ugunskuru liesmām bija mūsu tautu atmošanās. Mēs atcerējāmies savu pagātni un savas asinis, mēs atcerējāmies Ungāriju 1956.gadā un Čehoslovākiju 1968.gadā. Mēs izpratām, ko Polijai nozīmēja "Solidarnošč", mēs sapratām, kas var notikt, kad krita Berlīnes mūris. Un, kad kāpurķēdes samala jaunus cilvēkus pie Viļņas televīzijas, mēs redzējām, kā tiek šauts uz nevainīgiem civiliedzīvotājiem, mierīgiem un neapbruņotiem, mēs Latvijā sapratām, ka nu ir jāizšķiras – tagad vai nekad. Šī izšķiršanās notika katra cilvēka sirdī un prātā."
Profesors Džīns Šārps, Alberta Einšteina institūts, ASV: "Jūsu uzvaras un panākumu galvenā ķīla bija fakts, ka, neraugoties uz padomju varas provokācijām, jūs atteicāties lietot vardarbību. Ja jūs būtu sacēlušies un lietojuši spēku Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, tad, ļoti iespējams, jūs būtu smagi sakauti, liels skaits cilvēku būtu gājuši bojā un šeit droši vien būtu vēlreiz nostiprinājusies Padomju savienības komunistiskā vara. Mūsdienu pasaule būtu pilnīgi citāda.
Kā vispār varēja būt iespējams, ka Padomju savienība zaudēja konfliktā ar trijām tik mazām valstīm: Latviju, kurā dzīvo mazāk nekā 2,7 miljoni cilvēku, Lietuvu ar apmēram 3,7 miljoniem cilvēku un Igauniju ar tikai 1,6 miljoniem iedzīvotāju? Visas šīs trīs valstis cietušas ilgus okupācijas gadus, tās okupējusi gan Padomju savienība, gan nacistiskā Vācija, šeit notikušas pilsoņu masu deportācijas, un šeit padomju varas laikā iepludinātas milzīgas cittautiešu masas.
Šo trīs valstu tautas uzvarēja, jo tās bija gudras, izvēloties cīņas veidu. Tās bija varonīgas un tālredzīgas, izvēloties nevardarbīgo pretošanos kā savas cīņas veidu."
Vaikomas nevardarbīgās pretošanās kustība (Vaikkom Satyagraha)
Šī pretošanās kustība sākās 1924.g.30.martā un bija pirmā pret Indijas ortodoksālo reliģiju vērstā sistemātiski organizētā akcija. Tās mērķis bija nodrošināt cilvēktiesības zemākajām kastām un tā dēvētajiem nepieskaramajiem. Akcijas sasniegumi tiek vērtēti dažādi, taču vislielākā kustības nozīme ir faktā, ka Mahatmas Gandija cīņas metode pirmo reizi tika pārbaudīta praksē un pierādījās, ka tā ir visefektīvākā. Pieminot akcijas sākuma dienu, latviešu lasītājam tiek atvērta interneta mājas lapa, kur atrodama informācija gan par minēto kustību, gan arī cilvēku, kura devums līdz šim mums palicis nezināms. Viņa vārds ir Šri Narajana Guru, un viņš ir atzīts Indijas svētais. Mūsdienu Keralā viņš ir iesvētījis desmitiem tempļu, izveidojis vairākas organizācijas un neskaitāmas izglītības iestādes.
Kopš 1888.gada, kad Narajana Guru [nebūdams bramīns] iesvētīja Šivas templi Aruvipuramā, viņa popularitāte strauji pieauga un Keralā cilvēki noticēja, ka pozitīvas pārmaiņas ir iespējamas. Šri Narajana Guru darbība balstījās idejā, ka "mums jādarbojas tā, lai radītu paraugmājas visu septiņu kontinentu iedzīvotājiem, kuri dzīvo zem vienas kopīgas Saules – lai turpmāk visa cilvēce dzīvo brālībā, bez kastu atšķirībām, reliģiozas konkurences vai cita šķeļoša spēka".
Gadiem ritot, viņam radās daudz domubiedru un sekotāju gan sabiedrisko darbinieku, gan garīgo meklētāju un vienkāršo cilvēku vidū. Kopīgie centieni vainagojās ar Indijas sabiedrībai nozīmīgo Vaikomas pretošanās akciju. Viens no kvēlākajiem un darbīgākajiem Guru mācības īstenotājiem bija Desabhimani T.K.Mādavans, kurš no 1915.gada vadīja izdevumu "Patriots" ("Desabhimani"). Par zemāko kastu nožēlojamo stāvokli Mādavans uzstājās Travankoras likumdevēju padomē jau 1919. gadā, taču viņa priekšlikumi tika ignorēti. Diena, kad 1921.g. Mādavans tikās ar Mahatmu Gandiju un runāja par nepieciešamību uzsākt pretošanās kustību, uzskatāma par pagrieziena punktu Keralas vēsturē. Interneta lapā atrodami T.K.Mādavana un arī citu ievērojamāko Šri Narajana Guru sekotāju galvenie dzīves dati.
- lapas adrese http://snglatvija.wordpress.com/
- par Vaikomu http://snglatvija.wordpress.com/vaikomas-kustiba/
- laikabiedri http://snglatvija.wordpress.com/guru-sekotaji/laika-un-domu-biedri/
