Dzejas forma, ko saucam par haiku, ir grūtāk realizējama latviešu valodā, jo mūsu vārdos parasti ir vairāk zilbju nekā japāņiem.
Klasiskajā haiku pantā, ko veido 5+7+5 zilbes, varam ielikt mazāk vārdu, tādēļ doma jāslīpē ilgāk un pamatīgāk. Dažkārt atrodami panti, kur ievērots tikai rindu skaits.
Manuprāt, atkāpties no pieņemtās haiku formas nav ieteicams arī, darbojoties latviešu valodā, lai cik grūti būtu savu domu iespiest 17 zilbēs.
Lai arī neesmu noteikumu kalps, jautājumā par haiku pieturos pie tradīcijas, jo svarīgs arguments ir klasiskajā teiktajā formā apslēptā kārtība jeb disciplīna.
Domas lakoniskai izteikšanai nepieciešama izdoma un pacietība, un katra haika ir izaicinājums prātam.
Kā izvēlēties ietilpīgāko, atbilstošāko, labskanīgāko vārdu?
Haiku radīšana ir lielisks veids, kā uzlabot mākslu izteikties, un iemāca paņēmienus, kā nonākt līdz svarīgākajam.
apcerot kādu objektu vai dabas norisi
tava enerģija plūst uz pārdomu mērķi
un savstarpējā saitīte top ciešāka
līdz apziņa saplūst ar apkārtni
un sākas īstā meditācija
-----------------------------
Māris Šverns, 2009.g.maijā
