violence in Orissa

Vardarbības izplatīšanās Orisas štatā kopš 2007.g. Ziemassvētkiem

2007.g. decembrī Kandhmalas rajona Brahmanigoanas ciemā kristieši uzslēja Ziemassvētku svinību vārtus tieši iepretim hindu svētvietai. Šis notikums uzskatāms par visu turpmāko savstarpējo nemieru, grautiņu un pat slepkavību cēloni, jo provokācijas autoriem bija labi zināms, ka šādas darbības ir nopietns iemesls konfliktam.

Nākamajā dienā uz šejieni devās apgabala hinduistu garīgais līderis Svami Lakšmanananda Sarasvati. Pie Dasingabadi viņa automašīnai uzbruka - ievainoja šoferi, miesassargu un nopietni sabojāja braucamlīdzekli.
24. datumā Bamunigamas ciemā daži hinduistu aktīvisti nojauca Ziemassvētkiem veidotās dekorācijas, ko bija veidojuši vietējie kristiešu uzņēmēji. Oktobrī tieši tajā pašā vietā hinduisti svinēja Durga Pudžu, un Ziemassvētku dekorācijas tika novērtētas kā svētvietas apgānīšana, kam sekoja konkrētais vandālisma akts. Pēc šī atgadījuma abas grupas viena pret otru zaudēja iecietību.

Situācijas kontrolei varasiestādes ieviesa komandanta stundu. Bažījoties par iespējamo vardarbību, daži dalitu kristiešu līderi policijai iesniedza sūdzību un aizsardzības pieprasījumu. Lai paglābtos no uzbrukumiem, sākot ar 29. decembri abu reliģisko grupu pārstāvji (galvenokārt kristieši) sāka ierasties valdības izveidotajās bēgļu nometnēs. Vēlāk Nacionālā Minoritāšu komisija (NCM) ziņoja, ka trīs cilvēki tikuši nogalināti: viens kristietis un divi ne-kristieši. (Piebilde: minētajā komisijā ietilpst tikai ne-hinduisti.)

Pēc 30. decembra bandītisma kontrolei šeit tika izvērsti aptuveni 2500 vīru lieli policijas rezervju un citu drošības struktūru spēki. Patvēruma meklētāju skaits bēgļu nometnēs palielinājās un sasniedza 1200 cilvēku.
2008.g. 1. janvārī tika ziņots par vardarbību jau no dažādām vietām. Pēc policijas teiktā, vismaz 20 mājas un veikali ar lāpām vienas nakts laikā aizdedzināti Piringijā, Kadžuripadā, Gočapadā un Brahmanigaonā. Jau 26. un 27. dec. ap 100 hinduistiem piederošu māju ticis nodedzināts Brahmanigoanā, Godapurā, Barkhamā un dažos citos ciemos. Autoritatīvs kristiešu līderis (no Christian Endeavour Union) izteicis aizdomas, ka to varētu būt izdarījusi kāda maoistu apstulbota kristiešu grupiņa.

NCM ziņojums
Ziemassvētku vandālisma un vardarbības gaitu izmeklējusi arī NCM, ko Indijas valdība izveidojusi, lai palīdzētu attīstīties minoritātēm un aizsargātu to tiesības. Tās ziņojumā uzsvērta situācijas sarežģītība, kas galvenokārt saistāma ar to, ka SC kristieši (tie krist., kas šai kategorijā nokļuvuši pēc pāriešanas kristietībā), netiek pielīdzināti ST (reģistrētajām ciltīm - "tribes"). To ir noteikusi Augstākā Tiesa, jo šādu pielīdzināšanu ļoti enerģiski ir noraidījusi Kui cilts, kas apdzīvo šo apvidu. Valdībai jāpublicē Baltais Dokuments (White Paper) par ticības maiņas strīdiem, lai kliedētu bailes un aizdomas par kristiešu kopienu un tās institūciju lomu. Darba grupa ieteikusi, ka cilšu kristiešiem piešķirtās garantijas vajadzētu attiecināt arī uz dalitu jeb nepieskaramo kastu kristiešiem. Tomēr AT iebilst šādu piemērošanu, jo Kui cilts sniegtie fakti norāda uz to, ka dalitu kristieši iesniedz viltotus personības sertifikātus, mēģinot uzdoties par hindu SC (reģistrētā kasta), lai pretendētu uz kvotām. Štata valdībai ir steidzamā kārtā jālikvidē akūtā nabadzība, analfabētisms, jāuzlabo veselības aprūpe, jāuzlabo infrastruktūra un jāsāk attīstīt šis rajons, kur divas trešdaļas dzīvo zem nabadzības sliekšņa.

Svami Lakšmananandas Sarasvati slepkavība

Slepkavība tika realizēta 2008.g. 23. augustā. Reizē ar viņu gāja bojā vēl četri cilvēki - trīs partijas biedri un kāds zēns. Uzbrucēji, kuru skaits sasniedza ap 30 bruņotu vīru, sākotnēji tika uzskatīti par maoistiem, par ko liecināja uzbrukuma metode. Pirmās aizdomas apstiprināja arī notikuma vietā atrastā vēstule. Valdība izveidoja notikušā slaktiņa izmeklēšanas grupu. Neskatoties uz visu, gan BJP gan citas hinduistu kustības uzskata, ka pie vainas ir arī kristieši, jo nogalinātais no viņiem pastāvīgi saņēmis draudu vēstules.
9. septembrī pagrīdē esoša maostu grupa oficiāli paziņoja, ka uzņemas atbildību par notikušo.

Pēc Lakšmananadas slepkavības VHP (Vishwa Hindu Parishad - Pasaules Hindu Sapulce) pieprasīja visaptverošu iestāžu slēgšanu, bet nākamajā dienā - 25. augustā - bruņota banda uzbruka kristiešu bāreņu namam Kuntpalli ciemā, Bargarhas rajonā. Patversmes darbinieks (kurš, starp citu, bija sagatavots pāriešanai kristietībā) gāja bojā brīdī, kad tika atklāta uguns. Šis incidents momentāni pasaules plašsaziņas līdzekļos tika pasniegts kā vienas kristiešu mūķenes izvarošana un kādas citas sadedzināšana.

Sava līdera nāvi hinduisti bija uztvēruši ļoti nopietni, kas nozīmēja, ka kristiešiem nāksies saņemt atmaksu. Plašā apkārtnē tika ieviesta komandanta stunda vismaz sešās pilsētās situācija nokaita līdz baltkvēlei.
29. augustā vismaz 20 cilvēku tika nogalināts un 3000 tika nosūtīti uz valdības izveidotajām palīdzības nometnēm. 1000 māju tika nodedzinātas. Ļoti daudz konvertēto un cilšu pārstāvju bija spiesti bēgt džungļos. Vismaz deviņās pilsētās policijai tika dota atļauja atklāt uguni.

31. augustā vardarbība turpinājās dažādās štata vietās. Sadursmēs tika ievainoti pieci policisti, kā dēļ štata valdība izsauca papildus militāros formējumus, lai apturētu vardarbību.

1. septembrī Orisas štata valdība ziņoja, ka situācija tiek kontrolēta, tomēr nemieros tika nodedzinātas 558 mājas, kā arī 17 baznīcas un lūgšanu nami. 10 palīdzības nometnēs ieradās 12,539 iedzīvotāji. 4. septembrī ap 300 hindu sieviešu uzbruka palīdzības nometnei, kur uzturējās no bandītiem paglābušies kristieši. Minētās sievietes protestēja pret to, ka bēgļiem nometnēs ir uzturs, kamēr hindu kopienai tas netiek nodrošināts.
7. septembrī VHP līderis Pravēns Togadia paziņoja, ka tiks uzsākta Visindijas aģitācijas kampaņa, ja netiks arestēti Svami Lakšmananandas slepkavas. Baznīca uz to reaģēja, pieprasot atstādināt štata valdību.
2008.g. 15. septembrī NDTV (Deli televīzijas kompānija) ziņoja par diviem uzbrukumiem Sudergarhas rajona (Orisas štats) hindu tempļiem. Viens no tiem esot noticis 14. sept. vakarā, bet otrs - pirms divām nedēļām.
Avots: http://en.wikipedia.org/wiki/2008_Orissa_violence 29.09.2008

Vēl par Orisas problēmu un kristiešu-hinduistu attiecībām:

http://ramtai-ramtai.blogspot.com/2008/09/orisa-indija-septembris-2008-minot.html

_____________________

...

violence in Orissa II

Nemierīgā Indija

Mēģinot apslāpēt vardarbību, kas plaši uzliesmoja pēc tam, kad tika nogalināts Kandmahalas rajona hinduistu garīgais līderis Svami Lakšmanananda Sarasvati un vēl četri viņam tuvi cilvēki, varasiestādes dažos Orisas štata rajonos izsludināja komandanta stundu

Valdošās hinduistu nacionālistu partijas "Bharatiya Janata" (BJP) aktīvisti uzskata, ka vainīgi ir kristieši, jo nogalinātais iepriekš bija liecinājis, ka bieži esot saņēmis draudu vēstules no vietējiem kristiešiem. Pret bojāgājušo Lakšmanananda Sarasvati veikti astoņi reāli uzbrukumi, no kuriem pēdējais noticis pērn decembrī. Kārtējie draudi esot pienākuši tikai dienu pirms viņa nāves. Svami Lakšmananda savu publisko darbību uzsāka pēc meditācijām Himalajos un piedalījās kustībā pret govju nogalināšanu. Kopš 70-to gadu sākuma savu dzīvi pilnībā veltīja Kandmahalas vietējo cilšu iedzīvotāju atpakaļvēršanai pie hinduisma, līdz tika nogalināts 84 gadu vecumā paša dibinātajā ašramā svētku laikā. Organizētās slepkavības apraksts atrodams šeit. No dažādiem avotiem izskanējušas ziņas par Naksalītu (maoistu grupējums) līdzdalību slepkavībā. Indijas sabiedrībā tiek izplatītas baumas, ka maoisti ar kristiešiem šai kampaņā ir sadarbojušies, jo 70% maoistu vienlaicīgi ir arī kristieši. Naksalīti jau kopš 2008.g. gada sākuma veikuši uzbrukumus plašā reģionā, nogalinot policistus un armijas pārstāvjus. Masu slepkavība, kas notika augusta vidū, ir tālejošas programmas posms.


Septembra sākumā pagrīdē esošā Indijas komunistiskā (maoistu) partija nāca klajā ar paziņojumu, ka viņi uzņemas pilnu atbildību par akciju, kur aptuveni 30 ar automātiskajiem ieročiem AK-47 un pašdarinātām pistolēm bruņoti kaujinieki apšāva hinduistu svētku dalībniekus. Partijas līderi uzsver, ka viņi arī turpmāk cīnīsies par reliģisko minoritāšu tiesībām. Pēc maoistu uzskata, nogalinātais Lakšmanananda bijis hinduistu ekstrēmists, kurš nepamatoti vērsies pret kristietību. Patlaban kārtības atjaunošana ugunsbīstamajā apgabalā ir vitāli svarīga Višva Hindu Parišad (VHP) un BJP koalīcijai, citādi viņi var zaudēt lielu daļu elektorāta drīz gaidāmajās vēlēšanās, tādēļ izmisīgi tiek meklēts situācijas atrisinājums, jo pastiprinājusies arī maoistu pretestība ievestajiem valdības spēkiem. Cilvēki vēlas mieru, jo pēc Lakšmananandas slepkavības it visur tiek dedzinātas baznīcas un kristiešu mitekļi. Desmitiem tūkstoši devušies bēgļu gaitās.

Kandmahalas rajons Orisas štatā, kur pēc šīs slepkavības sākusies vardarbības eskalācija, ir ļoti liels kristiešu īpatsvars - apmēram 120 000 cilvēku jeb 20%. Praktiski visi ir jaunpievērstie pāna kastai piederīgie. Orisas štats ir nabadzīgākais no visiem Indijas reģioniem, un tā ir pateicīga vide misionārismam. Jaunpievērsto kristiešu materiālā labklājība parasti pieaug, tādēļ nav jābrīnās, ka nabadzīgie un apspiestie zemāko kastu pārstāvji izmanto iespēju uzlabot dzīves apstākļus. BJP apsūdz misionārus vietējo cilšu vadoņu uzpirkšanā, savukārt, kristieši uzstāj, ka pievēršanās kristietībai esot apspiesto kastu brīva izvēle, lai izvairītos no valdošās kastu diskriminācijas. Jātic valdības nesen publicētajiem datiem, ka caur misijām Indijā tiek iepludinātas prātam neaptveramas naudas summas. Protams, arī Vatikāns ir nosodījis radušos vardarbības vilni, norādot, ka vardarbība ir cilvēciskās cieņas un reliģiskās brīvības apvainošana. Vatikāna Starpreliģiju attiecību departamenta vadītājs kardināls Žans Luī Torāns intervijā vienam no itāliešu laikrakstiem paziņoja, ka uzbrukumi kristiešiem ir noziegums "pret Dievu un cilvēci", vienlaikus atzīstot, ka Vatikāns tomēr hinduismu neizprotot pietiekami labi.
http://www.reuters.com/
http://en.wikipedia.org/wiki/2007_Orissa_Violence

Nepieskaramie
Lai gūtu pilnīgāku ieskatu par šodienas situācijas cēloņiem, ir svarīgi zināt, kādēļ jaunpievērstie Indijas kristieši valdībai [un Baznīcai] ir nepārtraukta problēma. Kā zināms, Indostānas pussalā izveidotajā āriešu impērijā (kur pirms tam valdīja Sievietes un Mātes kults), līdz pat šai dienai pastāv kastu sistēma - tā ir valsts pamatu pamats. Visa sabiedrība iedalās četrās lielās grupās jeb varnās. Oficiāli viszemākā varna ir šudras. Taču vēl zemāk ir daliti jeb neaizskaramie, kuru vidū kopš bramīnisma pirmsākumiem tika ierindoti visi, kas pretojās jaunajai āriešu reliģiskajai un valsts kārtībai (valsts un reliģijas) pretinieki ir "spārdāmi ar kājām" jeb daliti. Tādā veidā ātri tika panākts, ka uz laiku laikiem par "outsaideriem" kļūst senā Mātes kulta kopēji. Ja lasītājs domā, ka tāda situācija ir nenormāla, piebildīšu, ka dažiem klājas vēl trakāk. Iepriekšminētie daliti jeb "spārdāmie ar kājām" saskaņā ar Indijas konstitūciju var cerēt uz kaut kādām kvotām izglītības un darba iegūšanai valsts skolās un iestādēs. Ja šie daliti nolemj pievērsties islamam vai kristietībai, viņi zaudē pilnīgi visu.

Nepieskaramie kristieši
Bīskaps Malaiappans Činnapa, kurš darbojas Baznīcas komitejā par dalitu jautājumiem, uzskata: "Baznīca dara pārāk maz, lai uzlabotu neaizskaramo stāvokli. Kastu aizspriedumi saglabājušies ne tikai visas Indijas sabiedrībā, bet arī baznīcas paspārnē. Daudzi daliti pieņēmuši kristietību cerībā rast sapratni, cieņu un vienlīdzību ar citiem kristiešiem, taču kristieši no citām kastām viņus nepieņem kā sev līdzīgus." Katoliskās preses konferencē viņš paziņoja, ka daliti tiek pazemoti tāpat kā pirms pāriešanas kristietībā.Baznīca lielā mērā pieņēmusi kastu sistēmu. Kaut arī pēdējā laikā situācija ir uzlabojusies, prelāts ziņo, ka jaunieši no nepieskaramo ģimenēm tiek atraidīti katoliskajās mācību iestādēs, bet dažās baznīcās vēl šobaltdien saglabājušies soli dalitiem (tālāk no altāra). http://www.russk.ru/st.php?idar=409177

Dažos štatos pieņemti likumi, kas liedz saņemt valdības garantētās sociālos atvieglojumus un pabalstus tiem, kas pārgājuši kristietībā. Tādēļ daudzas kristiešu ģimenes savus bērnus skolai piesaka kā hinduistus. Jaunākās ziņas vēsta, ka Indijas Augstākā Tiesa atlikusi jautājuma izskatīšanu par dalitu-kristiešu pilsoņtiesībām.Saskaņā ar prezidenta lēmumu kopš 1950. g. tiem dalitiem, kas piekopj hinduismu, budismu vai sikhismu, tika piešķirtas kvotas izglītības iestādēs un valsts iestādēs. Taču valsts vara piemirsa, ka ir daliti, kas pievērsušies islamam un kristietībai. Kopš 2008.g. februāra šis jautājums ir AT dienas kārtībā, taču lēmuma pieņemšana kārtējo reizi pārcelta, lai iepazītos ar problēmu dziļāk. Tādējādi mēs redzam, ka nepieskaramie kristieši ir trīskārt pazemoti: 1) kastu sistēma viņus nolikusi zemāk par dzīvniekiem; 2) likums neļauj piekļūt valsts piešķirtajām kvotām; 3) arī baznīcā viņi ir atstumti.


foto oriģināls
_____________________________________


Katolicisms un inkvizīcija Goa

Kristietības sakarā Indijas sabiedrībā eksistē problēma, kuras iedīgļi meklējami portugāļu valdīšanas laikā, kad Indijas rietumu piekrastē savu nāves ražu ievāca jezuīta Franciska Ksavjē[ra] ierosinātā inkvizīcija (Šis katoļu "izgudrojums" Goa pavalstī tika ieviests astoņus gadus pēc svētā misionāra nāves). Tālajā Indijā inkvizīcija darbojās faktiski pēc saviem ieskatiem, jo Portugāles karalis atradās pārāk tālu, lai kaut ko varētu reāli ietekmēt. Šī tiesa paralēli savai pamatmisijai - izspiegot, notvert, tiesāt un sodīt maskējušos jūdaisma piekritējus, ar visiem pieejamiem līdzekļiem katolicismam pievērsa arī vietējos pamatiedzīvotājus. Tika aizliegta pamatvaloda, nedrīkstēja audzēt svēto augu tulasi un piekopt senos rituālus. Indieši, protams, portugāļu plāniem pretojās, un rezultātā notika masveida emigrācija uz dienvidiem un zemes vidieni.

Lai kaut cik mazinātu etnisko izmaiņu apmērus, vietējie bramīni bieži pieņēma kristietību, kas vairāk nozīmēja atpirkšanos no koloniālās varas. Patiesībā daudzviet slepeni tika pielūgtas senās dievības. Lai arī portugāļi bija nopostījuši simtiem tempļu un svētumus sabojājuši vai sasvieduši akās, cilšu iedzīvotāji savus elkus atrada, un paslēpa mežos, kur tos slepeni pielūdza. Nav precīzi nosakāms, cik Goa inkvizīcijas upuru bija indiešu vidū - dokumentēti ir ap 16 000 izrēķināšanās gadījumu. Pavisam ierasts bija, ka inkvizīcijas moku kambaros nokļuva sievietes, kas nepakļāvās kolonistu varas pārstāvju fiziskajai iekārei. Franču ceļotājs Delons 1687.g. izdeva grāmatu par Goa moku kambaros piedzīvotajām šausmām, jo viņš pats bija katoļu priesteru zvērību aculiecinieks. Cilvēku spīdzināšana un piekoptā kultūras un reliģijas aizliegšana noveda pie tā, ka katoļticība parasta indieša ausij ir lielākais no pasaules ļaunumiem, un tikai ļoti īpašos apstākļos kāds izlemj kļūt par Romas katoli. Pagātnē piedzīvotais dažkārt ir viens no ieganstiem hinduistu neapmierinātības raisīšanai pret visiem kristiešiem. Gandrīz vienīgais izņēmums ir tā dēvētie Toma kristieši, kuru saknes izpētītas līdz pat viņu ieceļošanai ceturtajā gadsimtā. Viņiem jau kopš sendienām tika piešķirtas augstākajām kastām pienākošās privilēģijas. (Avots)

Ar savu uzvedību kolonizētajā Goa teritorijā portugāļi panāca, ka arī milzīgs skaits vietējo pareizticīgo kristiešu zvērēja nekad nepakļauties Romas diktātam (daļa notikumu atainota fragmentā no Andronika Elpidinska grāmatas "18 gadi Indijā"). Nobeigumā jāsaka - plaši izplatītais viedoklis, ka Indija ir zeme, kur mierīgi sadzīvo itin visas tur esošās reliģijas, ir mīts, ko uzturēt informācijas laikmetā kļūst arvien grūtāk.

----------------------

Papildinājums par Goa inkvizīciju

Indijas sievietes un neaizskaramie IV

Svētā govs un netīrais dalits - kā tas radies?

Visi zinām, ka Indijā govs vai kāds cits dzīvnieks uz ceļa ir jāapbrauc jeb vismaz jāgaida, kamēr tas izdomās atbrīvot satiksmi. Tai pat laikā dalitus var triekt uz kurieni vēlas un pat vēl iesist ar nūju. Protams, ka tas tā varētu turpināties līdz pasaules galam - pastāvošās kārtības maiņa nozīmētu karmas likuma izjaukšanu. Lai tas tā nenotiktu, savus pienākumus jo godīgi pilda brahmani, vaišjas un kšatriji. Tādēļ jebkuras sociālās reformas tiek uztvertas ļoti asi, jo vairumā štatu pie varas ir nevis laicīgā sabiedrība, bet gan brahmani un kšatriji.

Vai jūs labprāt atkāptos no mūžsenajām privilēģijām? Ļoti pamācošs šai sakarā ir pastāsts jeb leģenda par karali Nrigu, kam iegadījās nākamajā dzīvē piedzimt par ķirzaku. Ļoti ieteicams izlasīt arī klāt dotos [garīgos] situācijas skaidrojumus. Bet nu - stāsts:
"Saskaņā ar Vēdu rituāliem devīgam cilvēkam ir jādod govis brāhmaniem. No valdnieka Nrigas teiktā var saprast, ka viņš to darījis ar lielu prieku, tomēr nelielas kļūdas dēļ bijis spiests [nākamajā dzīvē, - M.Š.] piedzimt par ķirzaku. Ja cilvēks ir devīgs un vēlas, lai šī īpašība dotu kādu labumu, viņam jāseko Dieva Kunga norādījumiem. Kungs Bhagavad-gītā iesaka ar dāvanām iepriecināt Krišnu. Dot dāvanas nozīmē dievbijīgi darboties, un tādā veidā cilvēks var nonākt uz augstākajām planētām. Taču tas, kas nonācis uz augstākajām planētām, var kādreiz krist. Piemērs ar valdnieku Nrigu ļoti labi parāda, ka auglīga un pat ļoti dievbijīga darbība nevar dot mums mūžīgu un svētlaimes pilnu dzīvi. Kā teikts Bhagavad-gītā, vienalga, vai darbība ir dievbijīga vai bezdievīga, tās augļi noteikti sasaista cilvēku, ja vien darbs netiek veikts kā jagja, tas ir, veltīts Dieva Augstākajai Personībai.

Valdnieks Nriga teica, ka dāvinātās govis bija īpašas. Tās visas bija jaunas, un katrai no tām bija pa vienam teliņam. Govis deva daudz piena, bija mierīgas un veselīgas. Tās bija pirktas par godīgi nopelnītu naudu. Vēl jo vairāk, govju ragi bija pārklāti ar zeltu, nagi — ar sudrabu, un tās bija izgreznotas ar kaklarotām un zīda audumiem, kas bija izšūti ar pērlēm. Valdnieks Nriga teica, ka šīs bagātīgi izrotātās govis netika dotas vis kuram katram, bet gan augstākā līmeņa brāhmaniem, kuriem tika dāvinātas arī skaistas drēbes un zelta rotas. Brāhmani bija tikumīgi, neviens no viņiem nebija bagāts, un viņu ģimenes locekļi bija dzīvojuši pastāvīgā trūkumā. Īsteni brāhmani nekad nenodarbojas ar bagātību krāšanu, lai varētu dzīvo tikpat grezni kā kšatriji un vaišjas. Viņi vienmēr ir nabadzīgi, jo zina, ka nauda novirza prātu uz materiālistisku dzīvesveidu. Īsti brāhmani apņemas dzīvot nabadzībā, un arī šie brāhmani stingi ievēroja savu cildeno apņemšanos. Viņi labi zināja Vēdas, nodarbojās ar askēzēm un bija augstsirdīgi — tātad apveltīti ar visām brāhmanu īpašībām. Viņi vienlīdz draudzīgi izturējās pret visiem un, vēl jo vairāk, bija jauni un labi varēja veikt īstenu brāhmanu uzdevumus. Valdnieks Nriga viņiem dāvāja ne tikai govis, bet arī zemi, zeltu, mājas, zirgus un ziloņus. Neprecētajiem tika dotas arī sievas, kalpones, graudi, sudrabs, trauki, drēbes, dārgakmeņi, mēbeles, karietes utt. Dāvanu došana notika saskaņā ar visiem Vēdu rituāliem kā ziedošanas ceremonija. Vēl valdnieks teica, ka viņš ne tikai ir devis dāvanas brāhmaniem, bet arī veicis citus dievbijīgus darbus: racis akas un dīķus, kā arī stādījis kokus gar ceļiem.

Valdnieks turpināja: «Bet par spīti tam, reiz kāda brāhmana govs iejuka manā ganāmpulkā, un es, to nezinot, uzdāvināju šo govi citam brāhmanam. Kad brāhmans jau veda govi projām, agrākais īpašnieks teica, ka tā pieder viņam: «Šī govs tika uzdāvināta man. Kādēļ tu tagad ved to prom?» Abi brāhmani sāka strīdēties, bet pēc tam nāca pie manis un apsūdzēja mani par to, ka es esmu paņēmis atpakaļ atdāvinātu govi.» Ja cilvēks kaut ko dāvina un pēc tam ņem šo dāvanu atpakaļ, tad tas tiek uzskatīts par lielu grēku it īpaši attiecībās ar brāhmaniem. Kad abi brāhmani valdnieku apsūdzēja, viņš nespēja saprast, kā tas noticis. Pēc tam valdnieks lielā pazemībā piedāvāja katram no brāhmaniem 100 000 govju, lai izpirktu savu vainu par to govi, kuras dēļ brāhmani bija sastrīdējušies. Valdnieks teica brāhmaniem, ka ir viņu kalps un ka ir notikusi kļūda. Valdnieks Nriga gribēja to labot un lūdza, lai brāhmani apžēlojas par viņu un pieņem dāvanu. Valdnieks no visas sirds lūdza, lai brāhmani viņam šīs kļūdas dēļ neliek nonākt ellē. Brāhmana īpašumu sauc par brahma-svu, un saskaņā ar Manu likumiem to nedrīkst ņemt pat valdība. Par spīti visiem valdnieka lūgumiem, katrs no brāhmaniem teica, ka govs pieder viņam un par tās atdošanu nevar būt ne runas. Neviens no tiem nebija ar mieru mainīt šo govi pat pret 100 000 govīm. Brāhmani nepieņēma valdnieka priekšlikumu un aizgāja lielās dusmās, uzskatīdami, ka pārkāpts likums.
http://www.gauranga.lv/kb/kb63.htm

Lai kādi būtu "pareizie secinājumi", mēs redzam, ka jebkurā gadījumā brahmaniem būs taisnība, jo to jau iepriekš nosaka Dieva Kunga iedibinātais likums. Lai arī stāstā uzsvērts, ka viņi dzīvoja nabadzībā un bija apveltīti ar visām vērtīgajām brahmanu īpašībām, VIENA NO viņu govīm kļuva par savstarpēju strīdu un dusmu iemeslu.

Bet lai nu paliek augstsirdīgie un cildenie stāsta varoņi. Paliek jautājums - kas un kā iedibinājis sistēmu, kur vieniem ir neierobežota vara, turpretī citiem mūžīgi mūžos jāpaliek par vergu?

>>> Ārieši >>>

Indijas sievietes un neaizskaramie III

Reliģija un protests

Atteikšanās no ortodoksālās reliģijas apspiestajām grupām nebija vienīgā alternatīva. Jau pirms vairākiem gadu simtiem sievietes un zemāko kastu pārstāvji savu pašcieņu un tiekšanos uz brīvību realizēja caur bhakti. Tam vairāk piemērotas izrādījās tantristu un šivaītu kustības. Sava pievilcība pemita arī svešzemju reliģijām. Piemēram, pasaulslavenā Kabīra ģimene pārgāja izslama ticībā. XIX gs. misionāru darbības rezultātā daudzi zemāko kastu pārstāvji pieņēma kristietību. Tas, savukārt ir izsaucis asu reakciju hinduisma atdzimšanas grupās, jo tās bija uzsākušas palīdzības kampaņu apspiesto kastu stāvokļa uzlabošanai. Mūsdienās aptuveni 80% Indijas kristiešu nāk no neaizskaramo kopienas.

Dalitiem par svarīgu stratēģiju kļuva pievēršanās ticībai, kas piedāvā vienlīdzību un atbrīvošanos, kā arī noliedz veco, netaisnīgo sistēmu. Viņi sekoja Ambedkara paraugam un pieņēma budismu; daudzi kļuva par sikhiem. Tomēr jaunās reliģijas ne vienmēr deva adekvātas atbildes uz aktuālajiem jautājumiem. Jaunpievērstajiem sikhiem tika dots īpašs apzīmējums, kas šķita apvainojoši, tādēļ daliti radīja jaunas reliģiskas kopienas. Viņi atsaucās uz reliģiskajiem darbiniekiem un simboliem, kas, viņuprāt, varēja apstiprināt piederību cilvēcei un atbrīvot no apspiešanas. Dažas no Pendžabas dalitu grupām saistīja sevi ar Valmiki (iespējamo Ramajānas autoru). Ap šīm grupām sāka veidoties reliģiskas organizācijas.

Nepieskaramie kristieši

Bīskaps Malaiappans Činnapa, kurš darbojas Baznīcas komitejā par dalitu jautājumiem, uzskata: "Baznīca dara pārāk maz, lai uzlabotu neaizskaramo stāvokli. Kastu aizspriedumi saglabājušies ne tikai visas Indijas sabiedrībā, bet arī baznīcas paspārnē. Daudzi daliti pieņēmuši kristietību cerībā rast sapratni, cieņu un vienlīdzību ar citiem kristiešiem, taču kristieši no citām kastām viņus nepieņem kā sev līdzīgus." Katoliskās preses konferencē viņš paziņoja, ka daliti tiek pazemoti tāpat kā pirms pāriešanas kristietībā.
Baznīca lielā mērā pieņēmusi kastu sistēmu. Kaut arī pēdējā laikā situācija ir uzlabojusies, prelāts ziņo, ka jaunieši no nepieskaramo ģimenēm tiek atraidīti katoliskajās mācību iestādēs, bet dažās baznīcās vēl šobaltdien saglabājušies soli dalitiem (tālāk no altāra).
http://www.russk.ru/st.php?idar=409177

Dažos štatos pieņemti likumi, kas liedz saņemt valdības garantētās sociālos atvieglojumus un pabalstus tiem, kas pārgājuši kristietībā. Tādēļ daudzas kristiešu ģimenes savus bērnus skolai piesaka kā hinduistus. Jaunākās ziņas vēsta, ka Indijas Augstākā Tiesa atlikusi jautājuma izskatīšanu par dalitu-kristiešu pilsoņtiesībām.
Saskaņā ar prezidenta lēmumu kopš 1950. g. tiem dalitiem, kas piekopj hinduismu, budismu vai sikhismu, tika piešķirtas kvotas izglītības iestādēs un valsts iestādēs. Taču valsts vara piemirsa, ka ir daliti, kas pievērsušies islamam un kristietībai. Kopš 2008.g. februāra šis jautājums ir AT dienas kārtībā, taču lēmuma pieņemšana kārtējo reizi pārcelta, lai iepazītos ar problēmu dziļāk. Tādējādi mēs redzam, ka nepieskaramie kristieši ir trīskārt pazemoti: 1) kastu sistēma viņus nolikusi zemāk par dzīvniekiem; 2) likums neļauj piekļūt valsts piešķirtajām kvotām; 3) arī baznīcā viņi ir atstumti.

Svētā govs un netīrais dalits - kā tas radies? >>>Tālāk>>>

Indijas sievietes un neaizskaramie II

Neaizskaramība un dalitu pašapziņas pieaugums

Daliti - "reģistrētās kastas" (scheduled casts). Vārds "dalits" pārsvarā tiek tulkots kā "spārdāms ar kājām". Pēc dažādām aplēsēm patlaban Indijā ir apmēram 180 miljoni dalitu.

Ikgadus Indijā tiek veikti aptuveni 10 000 noziegumu pret dalitiem jeb neaizskaramajiem. Daliti skaits kopā ar Indijas cilšu pārstāvjiem veido gandrīz piekto daļu no valsts iedzīvotāju skaita. Vairums no viņiem dzīvo lauku apvidos un viņiem nav ne zemes ne cita vērā ņemama īpašuma. Daliti vēl šodien ir kā dzimtļaudis, kas atkarīgi no augstākajām kastām. Neraugoties uz lielo skaitu un 1955. g. pieņemto likumu, kas aizsargā viņu intereses, šī grupa bieži kļūst par vardarbības, seksuālās uzmākšanās un slepkavību upuriem. Dažkārt slepkavībām ir masveida raksturs. Turpinās neaizskaramo tiesību neievērošana gan izglītības iegūšanā un tempļu apmeklēšanā, gan dzīvesvietas brīvā izvēlē, dzeramā ūdens avotu lietošanā u.t.t. Valdības politika, saskaņā ar kuru dalitiem garantēts noteikts vietu skaits mācību iestādēs un valsts darbā, izsauc niknumu augstāko kastu vidū, kam šajos apstākļos pašiem jācīnās par tiesībām iegūt to vai citu vietu. Rezultātā vardarbība pret neaizskaramajiem valstī pieaug.

Ambedkars: kāds ir šis ceļš uz brīvību?

Doktors Bhimrao Randži Ambedkars (1891.-1956.) kā savas dzīves galveno uzdevumu noteica likumdošanas aktus par dalitu juridisko un politisko atzīšanu. Viņš sistemātiski vāca kultūras, vēstures un politiskos materiālus, kas skāra dalitus. Atšķirībā no reformatoriem (kā Gandijs), kuri cerēja uz kaut kādu morāles evolūciju hinduisma ietvaros, Ambedkars pret kastu sistēmu cīnījās radikāli - izmaiņas viņš vēlējās un cerēja ieraudzīt likumu veidā.

Ambedkars pats arī bija dalits - viņš nāk no maharu kastas, kas skaitliski ir ļoti liela un patlaban veido nozīmīgu sociālo grupu. Pēc augstākās izglītības iegūšanas Kolumbijas universitātē Ņujorkā un ekonomiskās skolas beigšanas Londonā viņš atriezās Indijā un uzsāka politisko darbību. Viņš piedalījās sarunās ar angļiem laikā pirms neatkarības iegūšanas un bija galvenā persona komitejā, kas pēc 1947.g. strādāja pie Indijas Konstitūcijas projekta.

Domājot par dalitu garīgo atmodu, Ambedkars izanalizēja tiešo saikni starp hinduisma doktrīnu un dalitu smago stāvokli. Hinduismā nepastāv cilvēku vienlīdzības principa; hinduismā nav ieprogrammēta personības individuālā attīstība vai pašizpausmes brīvība. Ambedkars izteicās šādi: "Esmu dziļi pārliecināts, ka reliģija eksistē priekš cilvēka, nevis cilvēks reliģijai. Ja jūs vēlaties cilvēcīgu attieksmi pret sevi - pārkārtojiet sevi. Izdariet to vienlīdzības dēļ... Izdariet to, lai kļūtu brīvi. Ko jums dod reliģija, ja jums aizliegts ieiet templī... veldzēt slāpes no kopīgās akas? Kādēļ jūs paliekat uzticīgi reliģijai, kas uz katra soļa pieļauj, ka tiekat apvainoti?" 1956.g. viņš kopā ar pusmiljonu domubiedru atteicās no savas reliģiskās pagātnes un atklāti pieņēma budismu. Tādējādi viņš dalitu uzmanību pievērsa reliģijai, kas ne tikai atzīst ciešanas, bet arī norāda cilvēkam ceļu, kā no tām iespējams atbrīvoties, pieliekot personīgos pūliņus.

Dalitu atbrīvošanos apgrūtināja piederība dažādām kastām un ciltīm, kas nozīmēja arī valodas barjeru. Tomēr 1970.g., pateicoties vairāku rakstnieku un iniciatīvas grupu aktivitātēm visā Indijā, daliti sāka sevi apzināties kā vienību ar kopīgiem mērķiem un uzdevumiem. Dalitu līderi uzstāja, lai sabiedrības morāles kodeksam pievienotu humānisma principu, kas balstīts uz tiekšanos pēc kopīgas labklājības un tiktu atcelti šķeļošie likumi un pienākumi, ko uzturēja un kam deva svētību ortodoksālais hinduisms.

Pārmaiņas, uz kurām cerēja Indijas sievietes un daliti, nāca ļoti, ļoti lēni. Pat pieņemtos likumdošanas aktus ieviest dzīvē bija grūti, jo sociālās un reliģiskās tradīcijas izrādījās milzīgs slogs. Lielu lomu spēlēja arī dažādas korporatīvās intereses.

>>>Tālāk>>>

Indijas sievietes un neaizskaramie I

Meitas, mantojums un bērna dzimuma savlaicīga noteikšana

Materiāls tulkots no DAŽĀDIEM internetā pieejamiem tekstiem

Vēdiskajā sabiedrībā vīrieši bija priviliģēti, vēl ilgi pirms pasaulē parādījās Manu likumi. Vīrieši bija ģimenes galvas un īpašuma mantotāji. Sievietes pienākums jeb dharma bija dēla dzemdēšana. "Dāvā meitas, kam gribi, man dāvā dēlu", Atharvavēda, 3:23. Sabiedrībā šī nostādne ir iesakņojusies jo spēcīgi, uz ko norāda sekojoša sievietes lūgšana: "Lai pildās mūsu mājas ar mūsu dēlu sievām, bet lai mazāk tajās būtu mūsu meitu. Lai viņi piedzīvo mšu dēlus un mezdēlus". Daudzu Indijas sieviešu autobiogrāfiski pieraksti liecina, ka meitu dzimšana ģimenei nebija priecīgs notikums. Nespēja dzemdēt dēlu tika vērtēta kā sods par sliktu uzvedību iepriekšējā dzīvē. Saskaņā ar tradīciju dēli ne tikai apgādā ģimeni un veic nepieciešamos rituālus, pavadot pēdējā gaitā mirušos; stājoties laulībā, jaunā vīra mājās atnāk bagātība un pārticība. Savukārt meitas dzimšana ģimenei nozīmē izputēšanu, jo vecāki spiesti atdot naudu un īpašumu [kā pūru] jaunā vīra ģimenei.

Meitu pūru aizliedza ar īpašu likumu 1961.g., taču šī prakse, ko agrāk piekopa galvenokārt augstākās kastas, tagad izplatījusies starp pārējām, un topošās sievas vecāku izdevumi arvien pieaug. Gan vīrieši, gan sievietes šo tradīciju mūsdienās it kā neatzīst, tomēr pūra sistēma turpina eksistēt, sakarā ar ko ir vērojama bieža vardarbība pret jaunajām sievām no vīra ģimenes locekļu puses. Izspiežot arvien lielākas vērtības no sievas vecākiem, tiek pielietoti dažādi miesas sodi. Starp populārākajiem ir apdegumu radīšana - bieži vien ar letālu iznākumu, jo tad vīram ir izdevība apprecēties vēlreiz un gūt ģimenei jaunu labumu. Gadās, ka sievietes nespēj izturēt nežēlīgo attieksmi un izdara pašnāvību. 70-to gadu beigās sākās aktīvo indiešu cīņa pret šo netaisnīgo tradīciju un 1983. g. likumā tika ievietsts labojums, kā rezultātā daži pārkāpēji nokļuva aiz restēm. Tomēr vēl arvien tiesai ir grūti atšķirt īstu nelaimes gadījumu virtuvē no slepkavības pūra dēļ.

Bailēs dzemdēt meitu, ļoti daudzas indiešu sievietes savlaicīgi cenšas noteikt nākamā mazuļa dzimumu. Laikraksts "Times of India" 1986.g. izanalizēja amniocentēzes un abortu attiecību. Tai pat gadā Bombejā (Mumbajā) veiktie medicīniskie pētījumi parādīja, ka no 8000 šādi testētajiem abortiem tikai vienā gadījumā embrijam bija vīriešu dzimums.

>>> Tālāk >>>