Svētā govs un netīrais dalits - kā tas radies?
Visi zinām, ka Indijā govs vai kāds cits dzīvnieks uz ceļa ir jāapbrauc jeb vismaz jāgaida, kamēr tas izdomās atbrīvot satiksmi. Tai pat laikā dalitus var triekt uz kurieni vēlas un pat vēl iesist ar nūju. Protams, ka tas tā varētu turpināties līdz pasaules galam - pastāvošās kārtības maiņa nozīmētu karmas likuma izjaukšanu. Lai tas tā nenotiktu, savus pienākumus jo godīgi pilda brahmani, vaišjas un kšatriji. Tādēļ jebkuras sociālās reformas tiek uztvertas ļoti asi, jo vairumā štatu pie varas ir nevis laicīgā sabiedrība, bet gan brahmani un kšatriji.
Vai jūs labprāt atkāptos no mūžsenajām privilēģijām? Ļoti pamācošs šai sakarā ir pastāsts jeb leģenda par karali Nrigu, kam iegadījās nākamajā dzīvē piedzimt par ķirzaku. Ļoti ieteicams izlasīt arī klāt dotos [garīgos] situācijas skaidrojumus. Bet nu - stāsts:
"Saskaņā ar Vēdu rituāliem devīgam cilvēkam ir jādod govis brāhmaniem. No valdnieka Nrigas teiktā var saprast, ka viņš to darījis ar lielu prieku, tomēr nelielas kļūdas dēļ bijis spiests [nākamajā dzīvē, - M.Š.] piedzimt par ķirzaku. Ja cilvēks ir devīgs un vēlas, lai šī īpašība dotu kādu labumu, viņam jāseko Dieva Kunga norādījumiem. Kungs Bhagavad-gītā iesaka ar dāvanām iepriecināt Krišnu. Dot dāvanas nozīmē dievbijīgi darboties, un tādā veidā cilvēks var nonākt uz augstākajām planētām. Taču tas, kas nonācis uz augstākajām planētām, var kādreiz krist. Piemērs ar valdnieku Nrigu ļoti labi parāda, ka auglīga un pat ļoti dievbijīga darbība nevar dot mums mūžīgu un svētlaimes pilnu dzīvi. Kā teikts Bhagavad-gītā, vienalga, vai darbība ir dievbijīga vai bezdievīga, tās augļi noteikti sasaista cilvēku, ja vien darbs netiek veikts kā jagja, tas ir, veltīts Dieva Augstākajai Personībai.
Valdnieks Nriga teica, ka dāvinātās govis bija īpašas. Tās visas bija jaunas, un katrai no tām bija pa vienam teliņam. Govis deva daudz piena, bija mierīgas un veselīgas. Tās bija pirktas par godīgi nopelnītu naudu. Vēl jo vairāk, govju ragi bija pārklāti ar zeltu, nagi — ar sudrabu, un tās bija izgreznotas ar kaklarotām un zīda audumiem, kas bija izšūti ar pērlēm. Valdnieks Nriga teica, ka šīs bagātīgi izrotātās govis netika dotas vis kuram katram, bet gan augstākā līmeņa brāhmaniem, kuriem tika dāvinātas arī skaistas drēbes un zelta rotas. Brāhmani bija tikumīgi, neviens no viņiem nebija bagāts, un viņu ģimenes locekļi bija dzīvojuši pastāvīgā trūkumā. Īsteni brāhmani nekad nenodarbojas ar bagātību krāšanu, lai varētu dzīvo tikpat grezni kā kšatriji un vaišjas. Viņi vienmēr ir nabadzīgi, jo zina, ka nauda novirza prātu uz materiālistisku dzīvesveidu. Īsti brāhmani apņemas dzīvot nabadzībā, un arī šie brāhmani stingi ievēroja savu cildeno apņemšanos. Viņi labi zināja Vēdas, nodarbojās ar askēzēm un bija augstsirdīgi — tātad apveltīti ar visām brāhmanu īpašībām. Viņi vienlīdz draudzīgi izturējās pret visiem un, vēl jo vairāk, bija jauni un labi varēja veikt īstenu brāhmanu uzdevumus. Valdnieks Nriga viņiem dāvāja ne tikai govis, bet arī zemi, zeltu, mājas, zirgus un ziloņus. Neprecētajiem tika dotas arī sievas, kalpones, graudi, sudrabs, trauki, drēbes, dārgakmeņi, mēbeles, karietes utt. Dāvanu došana notika saskaņā ar visiem Vēdu rituāliem kā ziedošanas ceremonija. Vēl valdnieks teica, ka viņš ne tikai ir devis dāvanas brāhmaniem, bet arī veicis citus dievbijīgus darbus: racis akas un dīķus, kā arī stādījis kokus gar ceļiem.
Valdnieks turpināja: «Bet par spīti tam, reiz kāda brāhmana govs iejuka manā ganāmpulkā, un es, to nezinot, uzdāvināju šo govi citam brāhmanam. Kad brāhmans jau veda govi projām, agrākais īpašnieks teica, ka tā pieder viņam: «Šī govs tika uzdāvināta man. Kādēļ tu tagad ved to prom?» Abi brāhmani sāka strīdēties, bet pēc tam nāca pie manis un apsūdzēja mani par to, ka es esmu paņēmis atpakaļ atdāvinātu govi.» Ja cilvēks kaut ko dāvina un pēc tam ņem šo dāvanu atpakaļ, tad tas tiek uzskatīts par lielu grēku it īpaši attiecībās ar brāhmaniem. Kad abi brāhmani valdnieku apsūdzēja, viņš nespēja saprast, kā tas noticis. Pēc tam valdnieks lielā pazemībā piedāvāja katram no brāhmaniem 100 000 govju, lai izpirktu savu vainu par to govi, kuras dēļ brāhmani bija sastrīdējušies. Valdnieks teica brāhmaniem, ka ir viņu kalps un ka ir notikusi kļūda. Valdnieks Nriga gribēja to labot un lūdza, lai brāhmani apžēlojas par viņu un pieņem dāvanu. Valdnieks no visas sirds lūdza, lai brāhmani viņam šīs kļūdas dēļ neliek nonākt ellē. Brāhmana īpašumu sauc par brahma-svu, un saskaņā ar Manu likumiem to nedrīkst ņemt pat valdība. Par spīti visiem valdnieka lūgumiem, katrs no brāhmaniem teica, ka govs pieder viņam un par tās atdošanu nevar būt ne runas. Neviens no tiem nebija ar mieru mainīt šo govi pat pret 100 000 govīm. Brāhmani nepieņēma valdnieka priekšlikumu un aizgāja lielās dusmās, uzskatīdami, ka pārkāpts likums.
http://www.gauranga.lv/kb/kb63.htm
Lai kādi būtu "pareizie secinājumi", mēs redzam, ka jebkurā gadījumā brahmaniem būs taisnība, jo to jau iepriekš nosaka Dieva Kunga iedibinātais likums. Lai arī stāstā uzsvērts, ka viņi dzīvoja nabadzībā un bija apveltīti ar visām vērtīgajām brahmanu īpašībām, VIENA NO viņu govīm kļuva par savstarpēju strīdu un dusmu iemeslu.
Visi zinām, ka Indijā govs vai kāds cits dzīvnieks uz ceļa ir jāapbrauc jeb vismaz jāgaida, kamēr tas izdomās atbrīvot satiksmi. Tai pat laikā dalitus var triekt uz kurieni vēlas un pat vēl iesist ar nūju. Protams, ka tas tā varētu turpināties līdz pasaules galam - pastāvošās kārtības maiņa nozīmētu karmas likuma izjaukšanu. Lai tas tā nenotiktu, savus pienākumus jo godīgi pilda brahmani, vaišjas un kšatriji. Tādēļ jebkuras sociālās reformas tiek uztvertas ļoti asi, jo vairumā štatu pie varas ir nevis laicīgā sabiedrība, bet gan brahmani un kšatriji.
Vai jūs labprāt atkāptos no mūžsenajām privilēģijām? Ļoti pamācošs šai sakarā ir pastāsts jeb leģenda par karali Nrigu, kam iegadījās nākamajā dzīvē piedzimt par ķirzaku. Ļoti ieteicams izlasīt arī klāt dotos [garīgos] situācijas skaidrojumus. Bet nu - stāsts:
"Saskaņā ar Vēdu rituāliem devīgam cilvēkam ir jādod govis brāhmaniem. No valdnieka Nrigas teiktā var saprast, ka viņš to darījis ar lielu prieku, tomēr nelielas kļūdas dēļ bijis spiests [nākamajā dzīvē, - M.Š.] piedzimt par ķirzaku. Ja cilvēks ir devīgs un vēlas, lai šī īpašība dotu kādu labumu, viņam jāseko Dieva Kunga norādījumiem. Kungs Bhagavad-gītā iesaka ar dāvanām iepriecināt Krišnu. Dot dāvanas nozīmē dievbijīgi darboties, un tādā veidā cilvēks var nonākt uz augstākajām planētām. Taču tas, kas nonācis uz augstākajām planētām, var kādreiz krist. Piemērs ar valdnieku Nrigu ļoti labi parāda, ka auglīga un pat ļoti dievbijīga darbība nevar dot mums mūžīgu un svētlaimes pilnu dzīvi. Kā teikts Bhagavad-gītā, vienalga, vai darbība ir dievbijīga vai bezdievīga, tās augļi noteikti sasaista cilvēku, ja vien darbs netiek veikts kā jagja, tas ir, veltīts Dieva Augstākajai Personībai.
Valdnieks Nriga teica, ka dāvinātās govis bija īpašas. Tās visas bija jaunas, un katrai no tām bija pa vienam teliņam. Govis deva daudz piena, bija mierīgas un veselīgas. Tās bija pirktas par godīgi nopelnītu naudu. Vēl jo vairāk, govju ragi bija pārklāti ar zeltu, nagi — ar sudrabu, un tās bija izgreznotas ar kaklarotām un zīda audumiem, kas bija izšūti ar pērlēm. Valdnieks Nriga teica, ka šīs bagātīgi izrotātās govis netika dotas vis kuram katram, bet gan augstākā līmeņa brāhmaniem, kuriem tika dāvinātas arī skaistas drēbes un zelta rotas. Brāhmani bija tikumīgi, neviens no viņiem nebija bagāts, un viņu ģimenes locekļi bija dzīvojuši pastāvīgā trūkumā. Īsteni brāhmani nekad nenodarbojas ar bagātību krāšanu, lai varētu dzīvo tikpat grezni kā kšatriji un vaišjas. Viņi vienmēr ir nabadzīgi, jo zina, ka nauda novirza prātu uz materiālistisku dzīvesveidu. Īsti brāhmani apņemas dzīvot nabadzībā, un arī šie brāhmani stingi ievēroja savu cildeno apņemšanos. Viņi labi zināja Vēdas, nodarbojās ar askēzēm un bija augstsirdīgi — tātad apveltīti ar visām brāhmanu īpašībām. Viņi vienlīdz draudzīgi izturējās pret visiem un, vēl jo vairāk, bija jauni un labi varēja veikt īstenu brāhmanu uzdevumus. Valdnieks Nriga viņiem dāvāja ne tikai govis, bet arī zemi, zeltu, mājas, zirgus un ziloņus. Neprecētajiem tika dotas arī sievas, kalpones, graudi, sudrabs, trauki, drēbes, dārgakmeņi, mēbeles, karietes utt. Dāvanu došana notika saskaņā ar visiem Vēdu rituāliem kā ziedošanas ceremonija. Vēl valdnieks teica, ka viņš ne tikai ir devis dāvanas brāhmaniem, bet arī veicis citus dievbijīgus darbus: racis akas un dīķus, kā arī stādījis kokus gar ceļiem.
Valdnieks turpināja: «Bet par spīti tam, reiz kāda brāhmana govs iejuka manā ganāmpulkā, un es, to nezinot, uzdāvināju šo govi citam brāhmanam. Kad brāhmans jau veda govi projām, agrākais īpašnieks teica, ka tā pieder viņam: «Šī govs tika uzdāvināta man. Kādēļ tu tagad ved to prom?» Abi brāhmani sāka strīdēties, bet pēc tam nāca pie manis un apsūdzēja mani par to, ka es esmu paņēmis atpakaļ atdāvinātu govi.» Ja cilvēks kaut ko dāvina un pēc tam ņem šo dāvanu atpakaļ, tad tas tiek uzskatīts par lielu grēku it īpaši attiecībās ar brāhmaniem. Kad abi brāhmani valdnieku apsūdzēja, viņš nespēja saprast, kā tas noticis. Pēc tam valdnieks lielā pazemībā piedāvāja katram no brāhmaniem 100 000 govju, lai izpirktu savu vainu par to govi, kuras dēļ brāhmani bija sastrīdējušies. Valdnieks teica brāhmaniem, ka ir viņu kalps un ka ir notikusi kļūda. Valdnieks Nriga gribēja to labot un lūdza, lai brāhmani apžēlojas par viņu un pieņem dāvanu. Valdnieks no visas sirds lūdza, lai brāhmani viņam šīs kļūdas dēļ neliek nonākt ellē. Brāhmana īpašumu sauc par brahma-svu, un saskaņā ar Manu likumiem to nedrīkst ņemt pat valdība. Par spīti visiem valdnieka lūgumiem, katrs no brāhmaniem teica, ka govs pieder viņam un par tās atdošanu nevar būt ne runas. Neviens no tiem nebija ar mieru mainīt šo govi pat pret 100 000 govīm. Brāhmani nepieņēma valdnieka priekšlikumu un aizgāja lielās dusmās, uzskatīdami, ka pārkāpts likums.
http://www.gauranga.lv/kb/kb63.htm
Lai kādi būtu "pareizie secinājumi", mēs redzam, ka jebkurā gadījumā brahmaniem būs taisnība, jo to jau iepriekš nosaka Dieva Kunga iedibinātais likums. Lai arī stāstā uzsvērts, ka viņi dzīvoja nabadzībā un bija apveltīti ar visām vērtīgajām brahmanu īpašībām, VIENA NO viņu govīm kļuva par savstarpēju strīdu un dusmu iemeslu.
Bet lai nu paliek augstsirdīgie un cildenie stāsta varoņi. Paliek jautājums - kas un kā iedibinājis sistēmu, kur vieniem ir neierobežota vara, turpretī citiem mūžīgi mūžos jāpaliek par vergu?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru