Neaizskaramība un dalitu pašapziņas pieaugums
Daliti - "reģistrētās kastas" (scheduled casts). Vārds "dalits" pārsvarā tiek tulkots kā "spārdāms ar kājām". Pēc dažādām aplēsēm patlaban Indijā ir apmēram 180 miljoni dalitu.
Ikgadus Indijā tiek veikti aptuveni 10 000 noziegumu pret dalitiem jeb neaizskaramajiem. Daliti skaits kopā ar Indijas cilšu pārstāvjiem veido gandrīz piekto daļu no valsts iedzīvotāju skaita. Vairums no viņiem dzīvo lauku apvidos un viņiem nav ne zemes ne cita vērā ņemama īpašuma. Daliti vēl šodien ir kā dzimtļaudis, kas atkarīgi no augstākajām kastām. Neraugoties uz lielo skaitu un 1955. g. pieņemto likumu, kas aizsargā viņu intereses, šī grupa bieži kļūst par vardarbības, seksuālās uzmākšanās un slepkavību upuriem. Dažkārt slepkavībām ir masveida raksturs. Turpinās neaizskaramo tiesību neievērošana gan izglītības iegūšanā un tempļu apmeklēšanā, gan dzīvesvietas brīvā izvēlē, dzeramā ūdens avotu lietošanā u.t.t. Valdības politika, saskaņā ar kuru dalitiem garantēts noteikts vietu skaits mācību iestādēs un valsts darbā, izsauc niknumu augstāko kastu vidū, kam šajos apstākļos pašiem jācīnās par tiesībām iegūt to vai citu vietu. Rezultātā vardarbība pret neaizskaramajiem valstī pieaug.
Ambedkars: kāds ir šis ceļš uz brīvību?
Doktors Bhimrao Randži Ambedkars (1891.-1956.) kā savas dzīves galveno uzdevumu noteica likumdošanas aktus par dalitu juridisko un politisko atzīšanu. Viņš sistemātiski vāca kultūras, vēstures un politiskos materiālus, kas skāra dalitus. Atšķirībā no reformatoriem (kā Gandijs), kuri cerēja uz kaut kādu morāles evolūciju hinduisma ietvaros, Ambedkars pret kastu sistēmu cīnījās radikāli - izmaiņas viņš vēlējās un cerēja ieraudzīt likumu veidā.
Ambedkars pats arī bija dalits - viņš nāk no maharu kastas, kas skaitliski ir ļoti liela un patlaban veido nozīmīgu sociālo grupu. Pēc augstākās izglītības iegūšanas Kolumbijas universitātē Ņujorkā un ekonomiskās skolas beigšanas Londonā viņš atriezās Indijā un uzsāka politisko darbību. Viņš piedalījās sarunās ar angļiem laikā pirms neatkarības iegūšanas un bija galvenā persona komitejā, kas pēc 1947.g. strādāja pie Indijas Konstitūcijas projekta.
Domājot par dalitu garīgo atmodu, Ambedkars izanalizēja tiešo saikni starp hinduisma doktrīnu un dalitu smago stāvokli. Hinduismā nepastāv cilvēku vienlīdzības principa; hinduismā nav ieprogrammēta personības individuālā attīstība vai pašizpausmes brīvība. Ambedkars izteicās šādi: "Esmu dziļi pārliecināts, ka reliģija eksistē priekš cilvēka, nevis cilvēks reliģijai. Ja jūs vēlaties cilvēcīgu attieksmi pret sevi - pārkārtojiet sevi. Izdariet to vienlīdzības dēļ... Izdariet to, lai kļūtu brīvi. Ko jums dod reliģija, ja jums aizliegts ieiet templī... veldzēt slāpes no kopīgās akas? Kādēļ jūs paliekat uzticīgi reliģijai, kas uz katra soļa pieļauj, ka tiekat apvainoti?" 1956.g. viņš kopā ar pusmiljonu domubiedru atteicās no savas reliģiskās pagātnes un atklāti pieņēma budismu. Tādējādi viņš dalitu uzmanību pievērsa reliģijai, kas ne tikai atzīst ciešanas, bet arī norāda cilvēkam ceļu, kā no tām iespējams atbrīvoties, pieliekot personīgos pūliņus.
Dalitu atbrīvošanos apgrūtināja piederība dažādām kastām un ciltīm, kas nozīmēja arī valodas barjeru. Tomēr 1970.g., pateicoties vairāku rakstnieku un iniciatīvas grupu aktivitātēm visā Indijā, daliti sāka sevi apzināties kā vienību ar kopīgiem mērķiem un uzdevumiem. Dalitu līderi uzstāja, lai sabiedrības morāles kodeksam pievienotu humānisma principu, kas balstīts uz tiekšanos pēc kopīgas labklājības un tiktu atcelti šķeļošie likumi un pienākumi, ko uzturēja un kam deva svētību ortodoksālais hinduisms.
Pārmaiņas, uz kurām cerēja Indijas sievietes un daliti, nāca ļoti, ļoti lēni. Pat pieņemtos likumdošanas aktus ieviest dzīvē bija grūti, jo sociālās un reliģiskās tradīcijas izrādījās milzīgs slogs. Lielu lomu spēlēja arī dažādas korporatīvās intereses.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru