Antilope cervicapra
jeb antilope garna pēdējā simtgadē ir visvairāk medītais savvaļas dzīvnieks Indijā. Šie skaistie dzīvnieki kā magnēts pievelk medniekus. Garna antilopes ir ļoti tramīgas un nereti tās pat mirst no bailēm. Kopš 1972. gada šī suga ir aizsargāta ar likumu, bet lielas briesmas visas Indijas teritorijā tām vēl arvien draud no malumedniekiem.
Džodpuras apkaimes nomaļos ciematus apdzīvo savdabīgas reliģijas piekritēji, kas gatavi iet bojā Garna antilopes glābšanas vārdā. Pēdējais no šādiem gadījumiem notika 1996. gadā, kad malumednieki nogalināja Nihalu Čanda. Balstoties uz šiem faktiem, tapusi filma Willing To Sacrifice , kas Vides filmu festivālā Bratislavā 1999. gadā ieguva galveno balvu.
Bišnoi reliģijas dibinātājs pirms savas aiziešanas esot teicis, ka prombūtnes laikā viņa iemiesojums būs garna antilope. Tādēļ katra šīs sugas dzīvnieka bojāeju bišnoi reliģijas piekritēji vērtē kā sava guru nogalināšanu. Bišnoi tulkojumā nozīmē 29. Tieši tik daudz ir noteikumu, ko ticības pamatā ielicis tās izveidotājs Džambešvars jeb Džambodži. Noteikumi regulē ikdienas norises, attiecības ar apkārtni un Kungu jeb Dievu. Īsi runājot, šī ticība, ko viņš izveidoja, balstīta labākajā, ko toreiz varēja paņemt no hinduisma un islama, jo bērnībā viņš bija liecinieks sadursmēm starp abu reliģiju pārstāvjiem. Ilgus gadus (tāpat kā Kungs Krišna) Džambodži ganīja lopus. 34 gadu vecumā viņš Radžastānā, Taras tuksnesī Samratal Doras smilšu kāpā laikabiedriem lika priekšā jaunos noteikumus un devās ceļojumos pa tuvāku un tālāku apkārtni. Nākamos 51 mūža gadus viņš sludināja šos noteikumus, ko bija ietērpis vienkāršās vārsmās. Šodien bišnoi reliģijas piekritēju skaits ir aptuveni sešarpus tūkstoši cilvēku. Zināmi daži gadījumi, ka šai kopienai pievienojas arī līdzīgi domājošie no Rietumeiropas.
Pats traģiskākais gadījums, kas saistās ar bišnoi reliģiju, notika 1730. gadā, kad Džodpuras maharadža Abhajs Singhs uz šo teritoriju nosūtīja savus cilvēkus iegūt kokmateriālus jaunas pils būvniecībai. Viens no bišnoisma noteikumiem aizliedz cirst zaļojošus kokus, un tiek uzskatīts, ka, glābjot koku vai dzīvnieku, iespējams nokļūt debesīs. Viena no sievietēm, vārdā Amrita Devi, nostājās pret radžas sūtīto karavīru cirvjiem, apņemot khedžri koka stumbru. Kad jaunā sieviete sacirsta nokrita zemē, līdzīgu soli spēra arī citi ciema iedzīvotāji. Trauksmainā ziņa izplatījās ātri, un kokus aizsargāt ieradās vēl citu apmetņu pārstāvji.
Šis vēsturiskais notikums ir iedvesmojis gan t.s. Čipko jeb Koku Aptveršanas kustības aizsācējus XX gadsimtā, gan citus vides aizsardzības aktīvistus, par devīzi izvēloties ideju, ka koka dzīvības glābšanai ir vērts ziedot savējo. Džambodži, veidojot savas reliģijas pamatus, ir lieliski paredzējis laikus, kad ekonomiskā uzplaukuma labad cilvēki iznīcinās dzīvo dabu. Viņš redzēja, ka nepieciešams dabu aizsargāt un dzīvot saskaņā ar to, tādēļ reliģijas noteikumi ir apkārtnes iedzīvotājiem viegli saprotami un tiek realizēti ikdienā.
- Ikkatra bišnoi ģimene savos īpašumos veido ūdens rezervuārus, lai savvaļas dzīvniekiem būtu, kur padzerties sausuma periodā. Lai arī savvaļas briežu bari pamatīgi iztukšo graudu krājumus, neviens tos nedzen projām. Ja nepieciešams, bišnoi sievietes zīdīšanas periodā ir gatavas barot arī brieža mazuli, kā to redzam pievienotajos attēlos.
- Bišnoi sekotāji uzskata par lielu godu mirt, lai glābtu kokus vai dzīvniekus.
- Neskatoties uz deklarētajiem nevardarbības un miera principiem, bišnoi var kļūt ārkārtīgi agresīvi, ja viņu teritorijā tiek ievainots kāds koks vai dzīvnieks.
____________________________________________
...
____________________________________________
...
* Beidzot pie reāla 5 gadu cietumsoda (2018.g.aprīlī) ticis arī Bolivudas slavenība Salmans Hans, ko bišnoi pirms 20 gadiem pieķēra medījam aizliegtajā teritorijā.
Bišnoi organizācijas mājas lapa (http://www.bishnoi.org)
Bišnoi reliģijas mājas lapa (http://www.bishnoism.com/)
---
Video no Google
...
------------------------------------
------------------------------------
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru